„Kaut man vaļā tikt, no tā vaļā tikt, kas man zemes smagumu klāt grib likt.
Man kā mākonim visam pāri iet, un dzīves blāzma tomēr mūžam zied.”
(A. Čaks)
Iesaistoties visur Latvijā notiekošajās dzejas dienās, kas rudenim piešķir īpašu noskaņu, arī mūsu skolā notika pasākums. Tajā, simboliski piedaloties Rīgas dzelzceļa stacijā organizētajā akcijā „Sirds uz perona”, skolas gaitenī uz plakātiem skolēni rakstīja savu dzeju.
Tad no „stacijas” devās ceļā vilciens 113, kurā iekāpa pasākuma dalībnieki. Pirms tam bija izlozētas stacijas, kurās būs jārunā dzeja. Vilcienam pieturot attiecīgajā stacijā, skolēni runāja dzeju, kuru katrs bija izvēlējies kā savu – īstos vārdus, sev tuvo noskaņu, savu dzejnieku.
