2019. gada 8. novembrī visi mūsu skolas vidusskolēni devās mācību ekskursijā uz Raiņa un Aspazijas muzeju.
Pašā Rīgas centrā, tuvu Dailes teātrim, atrodas Raina – Aspazijas māja/muzejs. Rainis un Aspazija, kā zināms, ir lielākie latviešu tautas dzejnieki, arī ievērojami politiskie darbinieki un laulātais pāris.
Šī muzeja speciālisti skolu jaunatnei piedāvā nodarbību par Raiņa ieviestajām latviešu valodas pārmaiņām. Tāpēc arī mēs klausījāmies muzeja darbinieces stāstījumu par latviešu valodu pirms Raiņa literārās daiļrades un valodas pārmaiņām, ko ietekmējis Rainis. Prezentācijā par Raiņa ieviestajiem jaunvārdiem mēs uzzinājām, ka Rainis darinājis šādus jaunvārdus, kas iepriekš valodā nav bijuši - junda, baisms, zvērests, garlaiks, sarkanstari, noziegušies… .
Rainis ir daudzu pasaules līmeņa daiļdarbu tulkotājs. Skolēniem bija iespēja salīdzināt Raiņa “Fausta” tulkojumu ar citu atdzejotāju tulkojumiem.
Muzejā katras klases skolēni sēdēja pie atsevišķa galda. Visi skolēni bija iesaistīti grupu darbā, kur vajadzēja pašiem tulkot kāda dzejnieka dzejoļus no oriģinālvalodas (angļu val.) latviešu valodā.
Vēl ļoti interesants bija uzdevums ar mūsdienu jauno vārdu, kas strauji ienāk mūsu ikdienā, tulkošanu latviešu valodā. Kā zināms, tieši jauniešu valodā bieži sastopami anglicismi, ko ne vienmēr ir viegli pateikt latviski. Jeb arī tos nevar iztulkot vienā vārdā, nākas izteikties garāk. Tādēļ jaunieši tos mēdz teikt ar angļu vārdu. Piemēram, vārdi- dīls, veips, laikot, šērot…. Aktuāls kļūst jautājums, vai “latviskot” tos, vai “cīnīties” par latviešu valodas tīrību?
Pēc nodarbības skolēni apskatīja pārējās muzeja telpas. Tur bija Raiņa un Aspazijas mantas, plaša bibliotēka. Muzeja specialiste interesanti stāstīja, kurš muzeja eksponāts ir orģināls, kurš - pielāgots. Skolēniem patika video projekcijas ar Raiņa un Aspazijas profiliem, kas projicējas uz sienas. Tas telpā radīja īstu dzejnieku klātbūtnes efektu.
Vēl noteikti jāpiemin muzeja modernais iekārtojums. Skolēniem patika, ka uz galdiem, krēsliem, sienām, durvīm bija uzrakstīti dižo dzejdaru domu “graudi” vai kādas dzejas rindas ar dziļu jēgu.
Vai nav skaists un pareizs Raiņa teiciens, kas bija lasāms uz kāda galda virsmas:
“Jāsavieno dzeja un dzīve,
prāts un sirds,
griba un spēks.“?
