20. februārī bērnudārzā tika svinēta Masļenica. Bērni kopā ar skolotājām un aktieriem līksmi pavadīja garo, auksto ziemu un sagaidīja ilgi gaidīto pavasari.
Ejot rotaļās un spēlēs, uzzinājām, ka saskaņā ar senajām slāvu tradīcijāmMasļenicu svin nedēļas garumā, katrai nedēļas dienai piedēvējot savu nosaukumu, nozīmi un tradīcijas. Pirmā Masļeņicas diena ir «Sagaidīšana» – šajā dienā jācep pankūkas, kā arī no salmiem un citiem pieejamiem dabas materiāliem jāveido Masļeņicas lelle. Tai seko «Saspēles diena», kurā visi dejo un piedalās rotaļās, bet trešā Masļeņicas svētku diena saukta par «Kārumnieci» – šajā dienā znots iet ciemos pie sievasmātes uz pankūkām, kuras viņš pats pirms tam izcepis. «Svinēšanā» jeb «Plašajā ceturtdienā» visiem saimnieciskajiem darbiem jābūt padarītiem, lai atlikušajās nedēļas dienās varētu līksmi svinēt Masļeņicu. Piektdiena saukta par «Sievasmātes vakarēšanu», un šajā dienā ar atbildes apmeklējumu sievasmāte ar saviem radiem un draugiem iet ciemos pie znota, taču sestajā dienā ir svaines vakarēšana – ejot ciemos pie svaines, vedeklai jāizpatīk vīra māsai ar dāvaniņām vai gardumiem. Pēdējā Masļeņicas dienā – «Piedošanas svētdienā» – pieņemts lūgt piedošanu visiem radiniekiem un draugiem, uz ko parasti atbild ar vārdiem: «Dievs piedos!». Svētku kulminācija ir atvadas no Masļeņicas, kad tiek sadedzināta lielā salmu lelle, tādējādi pavadot ziemu līdz nākamajam gadam un sagaidot pavasari un sauli.
Lelle pasākuma ietvaros gan netika dedzināta, tomēr caut humoru, jautrām rotaļām un atrakcijām bērniem tika stāstīts par šiem īpašajiem svētkiem un pasākuma noslēgumā baudītas garšigās Masļeņicas pankūkas.
Pankūkas ir viens no būtiskākajiem Masļeņicas atribūtiem, kam ir rituāla nozīme. Pankūkas simbolizē apaļu sauli, kas spoži spīd, padarot dienas siltākas, gaišākas un garākas.
Lai mums visiem silts, gaišs un jauks pavasaris!
